Vecuma vai invaliditātes dēļ nevarīgam cilvēkam tuvinieki var lūgt aprūpi mājās. Tas ir likumā paredzēts pašvaldības sociālais pakalpojums, par ko maksātspējīgajam cilvēkam jānorēķinās pašam vai viņa apgādniekiem. Par trūcīgajiem izdevumus sedz no pašvaldības budžeta. Maksājumi nav milzīgi, jo arī aprūpes sistēma balstās uz slikti apmaksātu darbu.
ĪSUMĀ
Sociālais pakalpojums – aprūpe mājās – kļūst arvien vajadzīgāks, cilvēki dzīvo ilgāk, daudzi slimo, bet ģimenes locekļiem ne vienmēr ir iespējas aprūpēt savu tuvinieku, jo arī pašiem jāgādā par iztikšanu.
Aprūpes mājās pakalpojumu var sniegt gan sociālais dienests, gan līgumpartneri, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai komersanti.
Atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem katrā var būt atšķirības pakalpojuma apjomā, intensitātē, apmaksas un citos nosacījumos.
Likums nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums būtu nodrošināms visās pašvaldībās, taču no 119 pašvaldībām to nodrošina 103 ar atšķirīgiem pakalpojuma apmaksas nosacījumiem.